| Vairāk un labāku darbavietu un vienādas iespējas ir Eiropas nodarbinātības un sociālās politikas prioritātes. ES vēlas, lai ikviens būtu atbilstoši sagatavots pielāgoties pārmaiņām uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā. Nodarbinātības un sociālā politika ir izvirzīta priekšplānā tā sauktajā „Lisabonas programmā” — ES politiskā pamata izaugsmes un darbavietu radīšanai. Nodarbinātības un sociālajai politikai ir divi stūrakmeņi: Eiropas Nodarbinātības stratēģija par darbavietu radīšanu un darba tirgus reformas stratēģijām un sociālā programma, kas izstrādāta, lai ES izaugsmes augļus baudītu visas sabiedrības grupas un ikviens ES reģions. Sociālais fonds sniedz finansiālu atbalstu šiem mērķiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas kopējās prioritātes un atsevišķie mērķi ir pausti daudzgadu nodarbinātības pamatnostādnēs, par kurām kopīgi vienojās visas dalībvalstis. Pašreizējās pamatnostādnes attiecas uz laika posmu no 2008. līdz 2010. gadam. Tās ir valstu reformas programmu un ES Lisabonas darba kārtības nodarbinātības daļas pamatā. Tas ietver ES rīcību zināšanu un inovāciju veicināšanai, lai Eiropu padarītu pievilcīgāku ieguldītāju un darba ņēmēju acīs un lai radītu vairāk un labākas darbavietas.
Nodarbinātības pamatnostādnēs dalībvalstis apņemas ievērot kopējas prioritātes, lai strādātu arvien vairāk iedzīvotāju, lai cilvēki varētu saglabāt darbu, lai būtu vairāk darba iespēju, lai modernizētu sociālās aizsardzības sistēmas, lai darba ņēmēji un uzņēmumi varētu labāk pielāgoties jauniem apstākļiem un lai vairāk līdzekļu ieguldītu uzlabotā izglītībā un apmācībā. Šajās pamatnostādnēs arī atzīts, ka darba tirgus elastība jāapvieno ar nodarbinātības drošību un jāatzīst sociālo partneru loma. Nostādnēs ir atbalstīta nodarbinātībai draudzīgu darbaspēka izmaksu attīstīšana un algu noteikšanas mehānismi, paplašināta un uzlabota ieguldīšana cilvēku kapitālā un izglītības un mācību sistēmu pielāgošana jaunu kvalifikāciju vajadzībām. 2005.-2010. gada programmā iekļautas stratēģijas, kā nodrošināt darbavietas, cīnīties pret nabadzību un veicināt visiem vienādas iespējas, ieskaitot mobilos strādājošos, lai arī viņiem visā ES būtu līdzvērtīga sociālā nodrošināšana un tiesības uz pensiju. Šī politika ir izstrādāta sadarbībā ar visu līmeņu publiskajām institūcijām — no pašvaldībām līdz valsts varas iestādēm un līdz darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Tā ir arī pamats, lai atbalstītu dalībvalstis pensiju un veselības aprūpes reformēšanā, nabadzības mazināšanā un nodarbinātības un sociālo jautājumu risināšanā, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, kā arī vienādu iespēju sekmēšanā un nevienlīdzības un diskriminācijas likvidēšanā. Ir sākta jaunās sociālās programmas izstrāde, un Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus piedalīties apspriešanas procesā. ES lielu nozīmi piešķir ieguldījumiem cilvēku kapitālā. Sociālā fonda rīcībā ir 77 miljardi euro, kas pieejami 2007.-2013. gadā visdažādākajiem mērķiem, piemēram, lai palielinātu darba ņēmēju un uzņēmumu spējas pielāgoties apstākļiem un uzlabotu iespējas atrast darbu. Mērķis ir arī apkarot diskrimināciju un nelabvēlīgā situācijā esošām personām atvieglot piekļuvi darba tirgum, kā arī uzlabot izglītības un mācību sistēmas un nelabvēlīgos reģionos attīstīt institucionālo jaudu.
Tajā pašā laikposmā programmas PROGRESS rīcībā iedalīti 743 miljoni euro, lai visā Eiropā veicinātu pētījumus zināšanu uzlabošanai par nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, mācītu juridiskos un politiskos darbiniekus, veidotu pārrobežu tīklus, lai rosinātu savstarpēju zināšanu un paraugprakses apmaiņu, kā arī palielinātu informētību par ES politikas jomām.
Visbeidzot, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam katru gadu tiek piešķirti 500 miljoni euro, lai sniegtu personalizētu atbalstu tirdzniecības liberalizācijas rezultātā darbu zaudējušajiem darbiniekiem. Stabila ES tradīcija ir nodrošināt labu darba vidi visā tās teritorijā un aizsargāt darbinieku tiesības ar kopīgiem minimālajiem noteikumiem par darba apstākļiem, kolektīvo atlaišanu, pusslodzes un pagaidu darbu, kā arī par veselības un drošuma jautājumiem darbā. ES tiesībās ir iedzīvināta arī vienlīdzīga samaksa par vienādu darbu un aizsardzība pret seksuālu uzmākšanos. Tagad ES šajā tiesiskajā regulējumā iestrādā arī elastdrošību, proti, darba drošības mainīgās attiecības ar sociālo drošību, ko papildina mūžizglītība, – tā var būt vajadzīga, lai neatpaliktu no pasaules globalizācijas un straujā tehnoloģiskā progresa.
ES ir aizliegusi diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma un reliģiskās piederības vai pārliecības dēļ. Tas ir nostiprināts tiesību aktos, kas aizliedz diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem (ar dažiem izņēmumiem apdrošināšanā), politikas stratēģijās par diskriminācijas un ksenofobijas apkarošanu un par to, lai nodrošinātu, ka dzimuma jautājumus ņem vērā visu ES politikas jomu izstrādē.
ES arī popularizē modernas darba attiecības un dialogu starp darbinieku pārstāvjiem un darba devējiem. Labas darba attiecības ne tikai sekmē darbinieku aizsardzību, bet arī uzlabo konkurētspēju. Eiropas Komisija veicina korporatīvo sociālo atbildību, popularizējot koncepciju, ka sociālie un vides jautājumi jāiekļauj uzņēmējdarbības stratēģijās.  Tiesības būt līdzjutējiem futbolā ir visiem vienādas. Tiesības strādāt jebkur ES ir visu ES iedzīvotāju pamattiesības, ievērojot dažus pārejas pasākumus valstīm, kas ES pievienojušās kopš 2004. gada.
Darbiniekiem, kuri periodiski vai pastāvīgi strādā citā valstī, ES paredz vienkāršotu pārcelšanos un šo darbinieku un viņu ģimenes locekļu tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir pārvedamas. Pārvedamas ir arī tiesības pensionēties citā ES valstī. Tiesības uz veselības aprūpi garantē arī neatliekamās palīdzības izdevumu segšanu, ceļojot citā valstī.
Lai atvieglotu mobilitāti, 31 valsts nodarbinātības dienesti publicē darba piedāvājumus EURES tīmekļa vietnē, kur apkopoti vairāk nekā miljons darba piedāvājumu. ES veicina darbinieku mobilitāti, jo tā indivīdam sniedz priekšrocības personiskās un profesionālās izaugsmes vai karjeras attīstības ziņā un kā prasmju un pieprasījuma sabalansēšanas līdzeklis. Sociālās nodrošināšanas sistēmas katrā ES valstī atsevišķi atspoguļo valsts tradīcijas, sociālo attīstību un kultūras mantojumu, un tās tiek regulētas ar valstu likumiem. Tomēr dalībvalstis savu politiku koordinē, pamatojoties uz to, ka ikvienam jābūt pieejamiem sociālajiem pabalstiem, lai - piedāvātu drošuma tīklu, bet neaizmirstot padarīt finansiāli pievilcīgākas arī citas nodarbinātības vietas;
- nodrošinātu pensijas un kvalitatīvu veselības aprūpi par ilgtspējīgām izmaksām;
- sekmētu sociālo integrāciju un cīnītos pret nabadzību.
Cilvēkam pārceļoties uz dzīvi citā ES valstī, viņa tiesības uz sociālo nodrošinājumu pārceļo kopā ar viņu. Tehnisko palīdzību ES darbā ar nodarbinātības jautājumiem sniedz, pētniecību veic un paraugpraksi izplata divas aģentūras. Tās ir: - Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra Bilbao;
- Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds Dublinā.
|
